Okeānijas salu iedzīvotāju rituāli un ticējumi dzīvesveida dēļ ir cieši saistīti ar ūdeni un tās iemītniekiem.

01. 02. 2019

Šis apbedīšanas veids ir raksturīgs tautām, kas dzīvo Tibetā un Indoķīnā. Rituāla būtība – reāla līķu izbarošana plēsīgiem putniem, kuri speciāli šim nolūkam tiek audzēti un pieradināti šādam barības ieguves veidam.

01. 02. 2019

No sengr. ‘aukstums, sals’. Mirušā ķermeņa sasaldēšana cerībā, ka nākotnē to varēs atdzīvināt un nepieciešamības gadījumā izārstēt. Kriokonservācijai var tikt pakļauts viss ķermenis, tikai galva vai pat tikai saglabājamā organisma smadzenes.

01. 02. 2019

Mūsdienu izpratnē kaps ir apbedījuma vieta. Kapā var tikt apbedīts mirušā ķermenis, viņa mirstīgās atliekas vai pat pelni pēc kremācijas.

01. 02. 2019

Inhumācija (lat. in ‘iekšā, zeme’, humus ‘augsne’) – līķa, mirušā palieku ievietošana zemē, augsnē. Pretstats kremēšanai un atstāšanai uz zemes virsmas.

01. 02. 2019

Fr. morgue; speciāla telpa līķu glabāšanai, atpazīšanai, izmeklēšanai un izsniegšanai apbedīšanai.

01. 02. 2019

Homicīds ir kādam dzīvības atņemšana. To darītājs – slepkava.

01. 02. 2019

Suicīds – apzināta aiziešana no dzīves.

01. 02. 2019

Kā izriet no nosaukuma, kapakmens ir viss, kas tiek uzstādīts virs zārka, proti, krusts, kapa apmales, kapa plāksne, stēla, skulptūra, obelisks, krūšutēls un pat kapela.

01. 02. 2019