Mūsdienu izpratnē kaps ir apbedījuma vieta. Kapā var tikt apbedīts mirušā ķermenis, viņa mirstīgās atliekas vai pat pelni pēc kremācijas.

01. 02. 2019

Inhumācija (lat. in ‘iekšā, zeme’, humus ‘augsne’) – līķa, mirušā palieku ievietošana zemē, augsnē. Pretstats kremēšanai un atstāšanai uz zemes virsmas.

01. 02. 2019

Fr. morgue; speciāla telpa līķu glabāšanai, atpazīšanai, izmeklēšanai un izsniegšanai apbedīšanai.

01. 02. 2019

Homicīds ir kādam dzīvības atņemšana. To darītājs – slepkava.

01. 02. 2019

Suicīds – apzināta aiziešana no dzīves.

01. 02. 2019

Kā izriet no nosaukuma, kapakmens ir viss, kas tiek uzstādīts virs zārka, proti, krusts, kapa apmales, kapa plāksne, stēla, skulptūra, obelisks, krūšutēls un pat kapela.

01. 02. 2019

Senkrievu kapakmeņus sāka izmantot 15. gadsimta beigās. Tie tika izgatavoti galvenokārt no balta kaļķakmens – mīksta un apstrādei pateicīga materiāla.

01. 02. 2019

Neliela tvertne, kaste, urna, aka, vieta mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā. Krievu valodā ir šī vārda sinonīms – КОСТНИЦА ‘kaulu kambaris’.

01. 02. 2019

Zārks (arī kr. domovina – koka nams ‘mūža mājas’, sarkofāgs) – garena kaste, kurā parasti apglabā mirušā ķermeni. Slāvu vārda „zārks” sākotnējā nozīme ir „bedre” vai vieta, kurā ievietoja mirušo apbedīšanas laikā (piem., alā).

01. 02. 2019