Šis līķa apbedīšanas variants parādījies krietni agrāk pirms aprakšanas tradīcijas un kristietībā vienmēr asociējās ar pagānismu. Turklāt budismā, hinduismā, džainismā, sintoismā un daudzās citās mūsdienu pasaules reliģijās tas ir pamata apbedīšanas variants. Pats rituāls var atšķirties kaut kādos elementos, taču jēga paliek viena – mirušo sadedzina.

02. 02. 2019

Hinduisma kultūrā vieta, kur atnes mirušā ķermeni, lai to sadedzinātu bēru ugunskurā. Tāpat dēvēja laukumus, kur atstāja mirušā līķi zvēriem un pazemes dēmoniem.

02. 02. 2019

Šo rituālu kategoriski ievēro islāma un jūdaisma pārstāvji. Kristieši lielākoties cenšas nodot mirušos zemei, taču priekšstati par to ne vienmēr sakrīt.

02. 02. 2019

Mēs nevarējām atrast informāciju par kaut ko līdzīgu rituālam. Parasti tā rīkojās un rīkojas atsevišķos gadījumos, ko pamato ticības nepieciešamība. Kinofilmās var rast priekšstatu par apbedīšanu jūras viļņos jūrnieku braucienu laikā.

02. 02. 2019

Okeānijas salu iedzīvotāju rituāli un ticējumi dzīvesveida dēļ ir cieši saistīti ar ūdeni un tās iemītniekiem.

02. 02. 2019

Šis apbedīšanas veids ir raksturīgs tautām, kas dzīvo Tibetā un Indoķīnā. Rituāla būtība – reāla līķu izbarošana plēsīgiem putniem, kuri speciāli šim nolūkam tiek audzēti un pieradināti šādam barības ieguves veidam.

02. 02. 2019

No sengr. ‘aukstums, sals’. Mirušā ķermeņa sasaldēšana cerībā, ka nākotnē to varēs atdzīvināt un nepieciešamības gadījumā izārstēt. Kriokonservācijai var tikt pakļauts viss ķermenis, tikai galva vai pat tikai saglabājamā organisma smadzenes.

02. 02. 2019

Mūsdienu izpratnē kaps ir apbedījuma vieta. Kapā var tikt apbedīts mirušā ķermenis, viņa mirstīgās atliekas vai pat pelni pēc kremācijas.

02. 02. 2019

Inhumācija (lat. in ‘iekšā, zeme’, humus ‘augsne’) – līķa, mirušā palieku ievietošana zemē, augsnē. Pretstats kremēšanai un atstāšanai uz zemes virsmas.

02. 02. 2019