Piramīda - un Latvija... Šķiet, ka te varētu būt kaut kas kopīgs. Piramīda - un Ēģipte, Meksika, Dienvidamerika, Ķīna... Bet Latvija...

Ko mēs zinām par piramīdu īpašībām? Proporcionāli izstrādātā un pareizi orientētā piramīdā rodas enerģijas plūsmas, kas, savukārt, noved pie ierasto telpas-laika raksturlielumu izmaiņām, veidojot zonas ar nenormāli izmainītām materiālu īpašībām un neparasti notiekošiem procesiem. Turklāt piramīdu būvētāji mūsu uzskaitītajās pasaules daļās zināja par šīm piramīdu īpašībām un apzināti radīja šos efektus. Bet šeit jau jautājums nonāk ezotērikas līmenī. Bet vai pēc līdzīgiem efektiem tiecās arī Latvijas piramīdas celtnieki Valpenē vai arī viņus vadīja kādi citi aprēķini?

Galu galā, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, pilnīgi varēja iztikt ar latviešu mentalitātei pazīstamajām formām. Piemēram: Dundagas pagasta teritorijā atrodas Kolkas rags. Un šī ir viena no izoteriski bagātākajām Latvijas vietām, ja ne pati izotēriskākā. Internets ir pilns ar Kolkas raga salīdzināšanu ar Kolas pussalu un Baltijas jūras ar Balto jūru. Kopš seniem laikiem šajā teritorijā dzīvoja līvi, bet Baltās jūras reģionā - pomori. Un tāpēc līvu laivas akmens tēls, kas orientēts caur Kolkas ragu uz Baltijas jūru, bet pēc tam caur Kolas pussalu un Balto jūru uz mītisko Hiperbareju, ir vienkārši žanra klasika. Galu galā, kāda bija akmens laivas būvniecības jēga? Dvēseles un Dieva vienotība... atgriešanās pie pirmsākumiem... Dzīves nemirstība...

Vai, piemēram, mistiskie skandināvu akmens labirinti. Bet, ja laukakmeņus, no kuriem piramīda ir uzbūvēta, izliktu tādā kā spirālē, tad kopējais garums būtu ne mazāks par simts metriem. Un pateicīgi tūristi pilnmēness laikā labprāt staigātu pa šo labirintu ritmiskā tamburīnas ritmā... Vai Līgo vakarā, kamēr skan tās pašas dainas... Un uz akmeņiem kāpt droši... Un, ja uz katra akmens iegravē arī dainu tekstu...

Piekrītu, mēs situāciju nedaudz pārspīlējam. Bet iedomājieties: caur Sahāras tuksneša centrālo daļu pārvietojas karavāna. Un pēkšņi, pārvietojoties pa tuksnesi, nākamajā kāpā beduīni ieraudzīja koka laivu. Ko viņi padomās, kad to ieraudzīs?

Bet etniskajam latvietim akmens piramīda purva malā ir tas, kas etniskajam beduīnam ir koka laiva smiltīs... Un runa nav tik daudz par izglītības līmeni, bet gan par veselo saprātu. Šis raksts top 2023. gada pirmajās dienās, un pasaules notikumi skaidri parāda, ka izglītība neglābj no pašiznīcināšanās... Tikai veselais saprāts. No pašu mākslas priekšmeta autoru atmiņām zināms, ka ideja Imantam Ziedonim (lat. Imants Ziedonis 1933.03.05.-27.02.2013.) radās 1980. gadā. Bija vajadzīgi pieci gadi, lai sagatavotos. Un vēl piecus gadus tēlnieks Vilnis Titāns (lat. Vilnis Titans 07.26.1944-06.10.2006) no apkārtējos laukos meliorācijas darbu laikā izraktajiem laukakmeņiem būvēja piramīdu.

Pēc monumenta autoru idejas, vairākos laukakmeņos ir iegravēti apkārtējo muižu nosaukumi, kas pastāvēja Kr. Barona laikā, bet pagājušā gadsimta notikumu plūsmā pazuda uz visiem laikiem. Un uz viena no augšējiem akmeņiem ir iegravēts dainas teksts:

Neiedziļinoties radošās koncepcijas mākslinieciskajā dziļumā, mēs atzīmējam, ka tas nozīmē spēju uzkāpt pa piramīdas akmeņiem līdz tās virsotnei. Kā gan citādi var izlasīt šo dainu?

Starp citu: piramīdas pamatnes apkārtmērs ir aptuveni 40 metri, diametrs ir 12 metri, augstums ir aptuveni 10 metri. Pārrēķinot atvestā materiāla apjomu, sanāks ne mazāk kā 300 m³. Tas ir, ar 10 tonnu smagajām automašīnām ir ne mazāk kā 100 braucieni pa lauku ceļiem, kas nav paredzēti šādām kravām. Un tas nozīmē, ka, visticamāk, tika izmantoti traktori. Piramīdas būvniecības 5 gadu laikā vairāki no tiem mainījās, kopā ar šoferiem.

Bet kāds bija šis materiāls? No ārpuses redzami tikai akmeņi. Bet kas ir iekšā? Mēs neesam atraduši nekādus pierādījumus tam, kā piramīda patiesībā ir uzbūvēta no iekšpuses. Kas piepilda tās iekšpusi. Un, ja, piemēram, akmeņi ir likti tikai ārpusē, bet iekšpuse ir piepildīta ar šķembām, vai varbūt pieķerts ar javu… vai arī liets tikai betons… Tad viss izrādīsies daudz vienkāršāk, īpaši, ja jums ir ekskavators.

Vilnis Titāns strādāja pēc rotācijas principa, reizi gadā uz divām nedēļām, jūlijā, atbraucot uz būvlaukumu. Septiņus gadus pēc kārtas, ņemot vērā sagatavošanās periodu. Un ir jādomā, ka viņš pavadīja dienu un nakti šajā vietā. Un arī šoferi tā strādāja. Domājams, ka pat brīvdienās. Un ir loģiski pieņemt, ka tas nav “par velti”. Galu galā tas ir kolhozs, kur, kā zināms, vasaras diena baro gadu.

Un pat celtnis: vispirms iekrauj, tad izkrauj... Un tad ieliec piramīdā... Un apmaksāt vairāku kvalificētu šoferu darbu nozīmē visu šo izmaksu nodošanu caur grāmatvedību. Bet vēl jāatrod, jāizpēta, jāizvēlas nepieciešamais materiāls... Nepieciešams mobilais kompresors, metināšanas iekārta, betona maisītājs... vismaz viens kas liek spāres un viens palīgs.

Trīs nedēļu laikā, strādājot pie šī raksta, internetā varējām atrast tikai vienu fotogrāfiju, kas uzņemta piramīdas celtniecības (būvniecības) laikā. Fotoattēls ir datēts ar 1985. gadu un ilustrē zemākā akmeņu slāņa novietojumu piramīdas pamatnē. Bet nav iespējams pateikt, vai, klājot piramīdas augstākos līmeņus, tika izmantotas sastatnes. Un, ja tika izmantotas, kurš tās uzstādīja un izjauca? Vai nu fotogrāfijas nav saglabājušās, vai arī tās netiek reklamētas.

Turklāt, ja piramīdas iekšējā daļa ir piepildīta ar šķembu un cementa javu, un ārējie akmeņi ir savienoti viens ar otru ar stiegrojumu, tad forma kļūst monolīta un pilnīgi iespējams iztikt bez sastatnēm. Jā, un bez pamatiem, jo ​​to funkciju pildīs tie 113 m² piramīdas pamatnes, kas ir norādīti uzbūvētā objekta parametros. Bet tas ir tad, ja neievēro būvnormatīvus, saskaņā ar kuriem ir nepieciešams sagatavot būvlaukumu pirms darbu uzsākšanas. Tad sagatavot pamatu vai vismaz aizbērumu no šķembām un maziem akmeņiem ar smiltīm... Un pirms tam novākt un izvest melnzemi... Tas ir, nauda, ​​nauda, ​​nauda...

Aplūkojot piramīdas kopējo izskatu, ir manāms, ka tā ir diezgan proporcionāli salikta. Tas nozīmē, ka, liekot akmeņus, no ārpuses tika veikta pastāvīga darba novērošana un korekcija. Tātad bija vismaz vēl viens strādnieks, kas uzrauga akmeņu novietošanu. Akmeņi bija pastāvīgi jāizvēlas atbilstoši katra konkrētā akmens likšanas vietai, un pēc tam tos (akmeņus) kaut kā vajadzēja nostiprināt. Turklāt “kaut kā” tas ir tāpēc, ka to varēja izdarīt tikai lokāli, pamatojoties uz katra konkrētā akmens formu.

Tikai iedomājieties, kā akmeņi tika likti piramīdas vidusdaļā un augšdaļā. Acīmredzot, tas prasa stingru vai, vēl labāk, monolītu piramīdas iekšējo pildījumu, pretējā gadījumā viss ir ļoti, ļoti riskanti. Un tagad atbildiet uz vienkāršu jautājumu - kurš drošības inspektors būvdarbu laikā vēlētos būt atbildīgs par to visu? Burtiski “staigāt zem panta?” Galu galā pastāv tādi jēdzieni kā “drošības pasākumi kultūras objektu būvniecības un ekspluatācijas laikā”. Un ikvienam, kurš bija saskaries ar prasībām pat bērnu slidkalniņu uzstādīšanai pilsētas parkā, ir labs priekšstats par problēmu apjomu, ar ko bija jāsaskaras šī kultūras objekta izgatavotājiem (ražotājiem). Bet viņi nesaskarās... Un ir loģiski pieņemt, ka tas nebija tāpēc, ka visas atbildīgas personas pievēra acis uz notiekošo, bet tāpēc, ka darbu veikšanai tika atrasts saprātīgs un izturīgs variants. Bet piramīdas kopējā masa, atkārtosimies, ir aptuveni 1000 tonnas. Un tas ir bez pamatiem.

Tālāk: būvētājam ir pienākums nodrošināt, lai būvējamā objekta teritorija neradītu bīstamību citiem. Un tas nozīmē žogu, brīdinājuma zīmes un apsardzi visu būvniecības laiku. Šajā gadījumā ir jābūt atbildīgajai personai avārijas situācijā. Līdz pat kriminālatbildībai. Un ar mūsu aprakstīto būvniecības variantu pēc nākamā darbu posma būvlaukumā palika ļoti līdzena augšējā platforma un monolīti sastiprināti kopā ārsienu akmeņi, kuri garantēti izturēja jebkuru slodzi, ja kāds pa tiem uzkāptu uz augšējās platformas. Viss ir loģiski.

Šāda veida kultūras objektam ir jābūt īpašniekam. Tas nozīmē, ka ir jādokumentē būvmateriālu izcelsmes avoti un būvniecībai izlietotie līdzekļi. Šis objekts ir jāieliek īpašnieka bilancē un no tā jāmaksā valstij nodoklis. Vai arī nodot objektu valstij un tādējādi oficiāli izņemt to no nodokļu maksāšanas. Un par finanšu pārskatu pārkāpšanu iestājas kriminālatbildība. Un padomju laikos neviens īsti neriskēja strīdēties ar sociālistiskā īpašuma zādzību apkarošanas nodaļu. Un visi šie jautājumi tika atrisināti kolhoza līmenī, kuram vienmēr nepieciešami materiāli celtniecībai un remontam. Vai reģionālās pārvaldes līmenī. Problēmas sākas vēlāk.

Pirmkārt. Piramīda atvērta kāpšanai zinātkāriem tūristiem. Un sausā laikā, lietū un sniegā... Kritiens uz kailiem akmeņiem no 10 m augstuma var būt ļoti traumējošs. Un ja tas būtu dabas objekts, tad būtu labi: tu pats uzkāpi - pārkāpi drošības noteikumus - pats nokriti - pats vainīgs - un pats dziedini sevi. Kā tiks atrisināts jautājums ja nu kas tāds notiks mūsdienās?

Otrkārt. Pastāv arī citas prasības un ierobežojumi, par kuru izpildi ir jāatbild pasūtītājiem, projektētājiem, būvniekiem un šādu objektu apsaimniekotājiem. Pirms šādas būvniecības pasūtītājam ir obligāti jāsaņem “Būvdarbu uzdevums”. Privātpersonai vai organizācijai. Uz laiku, ko skaidri nosaka spēkā esošie tiesību akti. Kurš bija pasūtītājs? Un kurš projektu izstrādāja un apstiprināja? Un vai šis projekts reāli pastāv? Un vai tad ne vietējās varas iestādes tālajā 1980.gadā noraizējās par tik neviennozīmīgu jautājumu?

Un tagad hipotētisks jautājums mūsu lasītājiem: vai, jūsuprāt, pastāvēja cieša saikne ar padomju varu vai arī jātic, ka vietējā vara desmit gadus nezināja, kas notiek kolhoza “Dundaga” teritorijā? Un vai ne par šo gadījumu Imants Ziedonis teica, ka izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešami divi nosacījumi - griba un providence...

Bet tad izrādās, ka “providences” lomu spēlēja padomju vara, kas atstāja šīs teritorijas... Un piekrītat, ka tas ir ļoti ziņkārīgi, kāpēc padomju varai šī piramīda bija tik ļoti vajadzīga? Un kāpēc gan ne akmens laiva, tilts vai labirints, kas būtu daudz lētāks un ātrāks? Bet, tā kā viņi naudu netaupīja, tika nolemts uzbūvēt piramīdu. Kāpēc?

Un vēl viens jautājums. Ierasts īstenot publiskus projektus, saskaņojot to atvēršanu ar nozīmīgiem, spilgtiem datumiem. Un 1985. gadā atzīmēja Kr.Barona dzimšanas 150. gadadienu. Un Rīgā, starp citu, bijušajos “Lielajos” (“vācu”) kapos līdz šim datumam pilnībā rekonstruēta pirmās Atmodas tēvu – Kr.Valdemāra, Kr.Barona un Fr.Brīvzemnieka – apbedījumu vieta. Taču Valpenē pirmie pieci gadi pagāja sagatavošanās darbiem, un celtniecība sākās tikai 1985. gadā. It kā viņi kaut ko gaidītu...

Valpenes piramīda 1985. un 2006. gadā.

Imants Ziedonis absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti (1959), pēc tam Maskavā (1964) M. Gorkija Pasaules literatūras institūta Augstākos literāros kursus. Un viņš nevarēja nezināt, ka katram vārdam ir sava nozīme; katram skaitlim ir īpašības; katrai formai ir saturs; katrai darbībai ir mērķis. Un viss kopā apzīmē zināmu JĒGU (NOZĪMI), apvienojot pat vairāku virzienu centienus. Cēloņsakarības režīmā…

Vienlaikus, būdams profesionāls dzejnieks, prozaiķis, aktieris un kinorežisors, viņš droši vien zināja un praksē pielietoja mākslinieciskos paņēmienus, kas ļāva efektīvāk paust autora ieceri. Izmantojot skaņu, simbolu, krāsu... Un, vēl jo vairāk, formu kombinācijas, veidojot vēlamo tēlu un pārnesot māksliniecisko ideju tēlniecībā. Vai arī ko tad viņi māca radošajās augstskolās?

Un, ja aplūkojam jautājumu, kas mūs interesē, no šī viedokļa, tad I. Ziedoņa teiktie vārdi par šī objekta būvniecību izklausās ļoti interesanti: “Valpenē pie dīķa, kur kādreiz mazais Kr.Barons un citi ganu puikas brauca ar paštaisītiem plostiem, uzcelsim vienpadsmit metrus augstu laukakmeņu piramīdu. Tā ir atmiņa par tautasdziesmām un Dundagas pelēkajiem akmeņiem.”

/ лат."Mēs uzkrāvām vienpadsmit metru augsto Dundagas laukakmeņu krāvumu Valpenē pie dīķa, kur kādreiz mazais Krišjānis Barons un citi ganu puikas ar paštaisītu plosteli vizinājās. Tā ir piemiņa tautasdziesmai un Dundagas pelekajam akmenīm". Imants Ziedonis /.

Ja teikto uztveram tēlaini, tad paveiktā darba mērogs kaut kā nesaskan ar izteikto iemūžināmo nozīmi. Un, ja sacīto uztveram burtiski, tad vairs nav šaubu, ka jau sākotnēji un apzināti bija plānota piramīdas celtniecība. Un pat ar konkrēti norādītiem parametriem.

Un, ja jautājat par skaitļa “11” nozīmi numeroloģijā, tad, pamatojoties uz visu teikto, pilnīgi iespējams pieņemt, ka autori radījuši nevis kārtējo parka skulptūru, bet konkrētu artefaktu. Bet tad kādam konkrētam mērķim...

Un tad, ceturtajā šī materiāla sastādīšanas nedēļā, no interneta bezdibena dzīlēm uzpeldēja informācija, uz kuras pamata var pieņemt, ka piramīdas būvniecības vieta izvēlēta ne tikai tāpēc, ka šeit divus bērnības gadus nodzīvoja Kr.Barons, bet arī tāpēc, ka šī vieta ir spēcīgs planētas enerģijas punkts, kas Latvijā ir pielīdzināms Pokainei (lat.Pokaine)... Un ja tādā vietā ieliktu piramīdu...

Bet tad arī jāatceras, ka piramīdas elektromagnētiskie impulsi, salīdzinot ar mūsu ierasto vidi, var tikt pārraidīti izmainītos stāvokļos, Un ļoti iespējams, ne tādā frekvencē, kas ir labvēlīga mūsu veselībai... Un 61 gada vecumā nomira tēlnieks V. Titāns, kurš tieši bija iesaistīts katra akmens ielikšanā šī artefakta sienās... Lai gan, spriežot pēc fotogrāfijām no tā paša interneta, viņš neizskatījās īpaši slims...

To, vai šīs detaļas tika ņemtas vērā, realizējot abu mākslinieku radošo plānu, nav iespējams precīzi pateikt. Bet viņi skaidri saskatīja sava darba jēgu, un varas iestādes, acīmredzot, palīdzēja viņiem šajā jautājumā. Un divi talantīgi, radoši domājoši, nobrieduši vīrieši nebūtu pavadījuši tik daudzus gadus bezjēdzīga darba veikšanā, ripinot no vietas uz vietu vairākas tonnas smagus akmeņus. Un valsts netērētu resursus...

Tieši tāpēc ir interesanti uzzināt atbildi uz jautājumu: kāpēc piramīda?

Дорожный указатель на шоссе Дундага - Талси, июнь 2022

Каменная пирамида в Валпене. Общий вид, июнь 2022

Каменная пирамида в Валпене, июнь 2022. Камень с надписью в основании пирамиды

Каменная пирамида в Валпене, июнь 2022. Вид со стороны населённого пункта Валпене

Каменная пирамида в Валпене, июнь 2022. Информационный стенд.

Video ar piramīdu

Kas attiecas uz šodienas Valpeni, un Kr.Barona laikā "Valpenes pusmuiža", tad tā jau ir vairāk etnogrāfiska nevis dzīvojamā vieta. Nu ja Dundagā, pēc oficiālās statistikas par 2022.g., iedzīvotāju skaits samazinājies par 58 cilvēkiem, tad līdzīga tendence vērojama visā Dundagas novadā...

Pagājušā gadsimta 30. gados Latvijas valsts mēģināja muzeja iekārtošanai iegādāties māju, kurā divus bērnības gadus pavadīja Kr.Barons un, gandrīz 40 gadus, viņa māte Enģele. Bet neveiksmīgi. Un laika posmā no 1974. līdz 1975. gadam māja nodega. Un par šiem notikumiem nav saglabājušies nekādi atgādinājumi. Tagad šeit viss ir saistīts ar piramīdu...

Cienījamie saita apmeklētāji.