Ebr. ‘telts’; tradicionāla ebreju konstrukcija virs kapa, t.s. “teltsveida kapakmens”. Plaši izplatīts uzskats, ka šāda būve vienlaikus simbolizē klintīs izcirstus senus “zārkus” un svētnīcu, kurā atradās Derības Šķirsts.

Saskaņā ar ebreju likumu jebkuru ēku ar jumtu var nosaukt par ohelu, un, ja šo vārdu ievada meklētājā bez atbilstoša precizējuma, tad tā nozīmes saistība ar kapsētu nav atrodama uzreiz. Taču ebreju diasporas dienvidu valstīs un pašā Izraēlā ohels kapsētās tiek izmantots ļoti bieži.

Ja runājam par Latviju, esam atraduši trīs kapakmens variantus, noslēgtus augšā ar jumtiņu. Tie ļoti atšķiras pēc ārējā izskata, izgatavošanas sarežģītības un, šķiet, arī pēc cenas. Atceroties ebreju diasporas lielu ekonomisko nevienlīdzību mūsdienu Latvijā, pilnīgi iespējams, ka ohelu, piemēram, Tukuma kapsētā, varēja atļauties tikai pietiekami turīgi pasūtītāji.

Šī rituāla būves otrais variants ir kaut kas līdzīgs lielam kapakmenim, pārklātam ar ieapaļu vāku. Stūru, malu sienas varēja izmantot nepieciešamajam tekstam vai rotājumiem. Turklāt tilpumu zem vāka ne ar ko neaizpildīja, un tas simbolizēja kādu telpu.

Trešais variants ir vēl vienkāršāks – kapakmens ar vienlaidu, plakanu vāku. Turklāt visizplatītākais kapakmens bija vai nu masīvs, bet bez jebkāda vāka betona kapakmens, vai neliela izmēra vertikāli novietota akmens plātne ar nepieciešamo informāciju.

Rodas iespaids, ka “mājiņa-ohels” raisījusi kapu vandāļu un laupītāju īpašu interesi, jo praktiski visas šīs specifiskās būves ir sagrautas un apgānītas. Latvijā šādu pieminekļu ir ne vairāk par 20 – 30. Iespējams, vislabāk saglabājies ohels atrodas Tukuma ebreju kapsētā – virs Tukuma ebreju kopienas pēdējā rabīna Levi Lihteinšteina apbedīšanas vietas, kurš gājis bojā Otrā pasaules kara laikā un pārapbedīts ebreju kapos jau pēc kara beigām.