Vācu kapi Latvijā

22. 12. 2019

Vienīgais nacionālās segregācijas piemērs kapsētu jomā Latvijas realitātē ir vācu kapi. Acīmredzot šī prakse bija sociālās nošķirtības sekas starp pamatiedzīvotājiem un ienācējiem — iekarotājiem un kolonistiem. Kā zināms no vēstures, vācu aristokrātijas attieksmi pret vietējiem iedzīvotājiem, kas nebija vācieši, vislabāk raksturo vārds „lops” (kādā nozīmē — „sliņķis”, „lopi”). Savukārt paverdzinātie baltu un slāvu pēcteči visaugstāko baiļu, sašutuma un aizvainojuma pakāpi apzīmēja ar jēdzienu „vācietis”. Tā viņi līdzās pastāvēja vairāk nekā 600 gadu.

Pēc Baltijas zemju iekarošanas un izdzīvojušo pamatiedzīvotāju vardarbīgas nokļūšanas dzimtbūšanā šajās teritorijās pamazām sāka ierasties kolonisti — ieceļotāji, kas sev līdzi atveda zināšanas un prasmes amatniecībā, zinātnē un finansēs. Viņi arī maksāja nodevas un nodokļus, taču palika personiski brīvi jauno zemju un valstu iedzīvotāji. Turklāt, balstoties uz sociālo pieredzi, kas bija gūta dzīvē pilsētās, viņi jau saprata, kā un kāpēc nepieciešams apvienoties ģildēs, cunftēs un korporācijās, kā aizstāvēt korporatīvās intereses cīņā ar ekonomiskajiem konkurentiem un kā šajos jautājumos palīdz protekcionisma un segregācijas politika.

Tikmēr pamatiedzīvotāji gandrīz pilnībā palika laucinieki, dzīvoja pēc ierastā dzīvesveida, naturālajā saimniecībā naudu neizmantoja un ar ienācējiem praktiski nesajaucās. Šāds stāvoklis nekādi neveicināja iecietības un sociālās saliedētības uzlabošanos, bet gan, gluži pretēji, radīja milzīgu nošķirtību izpratnē par abu pušu tiesībām un pienākumiem. Un, tā kā vara likumiski bija nostiprināta ienācēju rokās, neviens īpaši nesteidzās brīvprātīgi dalīties ar privilēģijām. Tikai pēc vairākiem gadsimtiem, jau 19. gadsimta otrajā pusē, reaģējot uz notiekošajiem vēsturiskajiem procesiem ar dzimtbūšanas atcelšanu un jaunlatviešu kustības rašanos, sabiedrība sāka pārvarēt sevī šīs atsvešinātības barjeras. Un kapi kā lakmusa papīrītis atspoguļoja šo procesu norisi.

Tomēr vēl bija jānotiek pasaules un nacionāla mēroga kataklizmām, lai lielākā daļa iedzīvotāju spētu uztvert kopīgo interešu jēdzienu. Tikmēr mazākā daļa turpināja operēt ar jēdzienu Vaterland, un izrādījās nespējīga brīvprātīgi atteikties no ar spēku sagrābtajām privilēģijām. Līdz pat repatriācijai.

Tomēr arī 20. gadsimta vidū šis process vēl bija ļoti tālu no noslēguma, un tas izpaudās sociālo procesu norises pārmaiņās. Piemēru tam ir daudz, tostarp savulaik izveidojušies, bet vēlāk iznīcinātie un pamestie vācu kapi.

Lielie (Vecie vācu) kapi, Rīga

Latvijai visspilgtākais vēsturiskās atmiņas iznīcināšanas gadījums, raugoties uz vācu kapu piemēru, ir bijušie Rīgas Lielie jeb Vecie vācu kapi. Šīs Eiropas mēroga, ārkārtīgi interesantās vēsturiskās nekropoles pārvietošanas un iznīcināšanas process sākās pagājušā gadsimta 60. gados un nebūt nav beidzies arī šodien. Vienīgā atšķirība ir tā, ka aktīvi vairs neko nejauc. Vienkārši noskatās, kā viss pats sabrūk (sk. „Žurnāla raksti”).

Raksti plašsaziņas līdzekļos (noklikšķiniet)

Rīga. Bēres Lielajos kapos — lasīt vairāk
Rīga. Holanderu dzimtas apbedījuma vieta Lielajos kapos — lasīt vairāk
Rīga. Rindu kapličas Lielajos kapos — lasīt vairāk
Rīga. Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča Lielajos kapos — lasīt vairāk
Rīga. Reinholdu ģimenes kapliča Lielajos kapos — lasīt vairāk
Rīga. Lielie kapi — lasīt vairāk
Apbedījumi Rīgas Lielajos kapos — lasīt vairāk
Rīga. Lielie kapi — lasīt vairāk
Rīga. Apbedījumi Lielajos kapos — lasīt vairāk

Publicēšanas datums: 06.01.2020.

Jelgavas centrālās daļas senie kapi

Pēc nodarītā kaitējuma apjoma otrajā vietā ierindojas bijušās Kurzemes galvaspilsētas Mītavas vēsturiskā daļa (tagad Jelgava). Divsimt gadu ilgā galvaspilsētas pilsētas vēsture, kas atspoguļojās galvenajos pilsētas kapos, pagājušā gadsimta 50. gados tika samalta šķembās ceļu būvei. Turklāt šā vārda vistiešākajā nozīmē. No četrām kapsētām, kas aizņēma tagadējā Dzelzceļa parka, Alunāna parka un savulaik pilsētas vecākās krievu valodas vidusskolas Nr. 3 stadiona (tagad latviešu sākumskolas Nr. 3) teritoriju, ir saglabājies viens vienīgais piemineklis — latviešu nacionālā teātra pamatlicējam Ādolfam Alunānam. Starp citu, arī etniskam vācietim.

Raksti plašsaziņas līdzekļos (noklikšķiniet)

Jelgava. Svētā Jāņa kapi — lasīt vairāk

Publicēšanas datums: 06.01.2020.

Mazākām pilsētām ir paveicies vairāk, un pēc to vēsturiskā piemēra var iztēloties atsvešinātības līmeni starp tiem, kuri bija par Vaterland, un tiem, kuri uzskatīja šo zemi par savu vienīgo dzimteni.

Tukuma vācu kapi

Tukuma vācu kapi pastāv un darbojas vēl šodien. Šeit viss, pat nosaukums, ir saglabāts vēsturiskajā veidolā. Kapi ir iekļauti katalogos un tūrisma prospektos, internetā par tiem atrodamas daudzas atsauces. Tos vienmēr var apmeklēt un pašam izveidot priekšstatu par šo jautājumu. Un šis priekšstats ir skumjš.

Vienīgā vēsturiskā celtne, kas saglabājusies pienācīgā stāvoklī, ir centrālie vārti. Projekta autors ir mākslinieks Pavuls Pāvils Štelmahers (1896–1935), kurš pagājušā gadsimta 20.–30. gadu mijā bija galvaspilsētas mākslinieku apvienības „Radigars” biedrs. Tik pompozi noformēt ieeju kapsētā izdevās 1932. gadā, pateicoties vietējās vācu kopienas Dāmu komitejas darbībai, kas, rīkojot parakstu vākšanu, savāca 1900 latus.

Tomēr arī šeit neiztika bez vandālisma, turklāt jau ideoloģiskā līmenī. Lieta tāda, ka vārtu arkā virs iebrauktuves agrāk bija kāds uzraksts, ko var pamanīt 1940. gadu arhīva fotogrāfijā. Tagad šā uzraksta vairs nav. Uz tornīšiem pa labi un pa kreisi no ieejas atradās nelieli krusti. Arī no kaltajiem vārtiem palikušas vien eņģes. Tas, kas tagad atrodas vēsturisko vārtu vietā, ir uzstādīts pazaudētā vietā (sk. rakstu plašsaziņas līdzekļos).

Tukuma vācu kapi, 2019. gada decembris

Raksti plašsaziņas līdzekļos (noklikšķiniet)

Tukums. Vācu kapi — lasīt vairāk
Tukums. Skats pie vācu kapiem — lasīt vairāk

Kapsētas vēsturiskā daļa no postījumiem ir cietusi ļoti jūtami. Otrā pasaules kara laikā tur neielidoja neviens lādiņš, tomēr krusti ir nogāzti, daudzi kaltie žogi sagriezti metāllūžņos, bet sagruvušajās kapenēs acīmredzot mīt dažādi zvēriņi.

Tukuma vācu kapi, 2019. gada decembris

Vietējā pašvaldība uztur minimālu kārtību, izvedot uz centrālā ceļa sakritušās lapas un novācot kritušos kokus. Taču ir manāms, ka uz zemes gulošais kapsētas krāšņums nevienam nav vajadzīgs un nevienu neinteresē.

Tukuma vācu kapi, 2019. gada decembris. Pompozo pieminekļu paliekas.

Stāvokli daļēji glābj pēdējo gadu pieprasītie apbedījumi. Visā teritorijā to ir tikai aptuveni 10–12 vietas, tomēr radinieki tās apmeklē, un pašvaldība ir spiesta uzturēt tīrību un novērst vandālismu.

Tukuma vācu kapi, 2019. gada decembris. Jaunie apbedījumi.

Tukuma vācu kapi, 2019. gada decembris. Jaunais apbedījums.

Tukuma vācu kapi, 2019. gada decembris. Jaunie apbedījumi.

Tukuma vācu kapi, 2019. gada decembris. Jaunais apbedījums.

Informācija par mākslinieku P. P. Štelmaheru (1896–1935) (noklikšķiniet)

Mākslinieka P. P. Štelmahera (1896–1935) darbi

Pauls Štelmahers
Pie Avota
Audekls, eļļa. 78 × 45 cm
550 lati

Mākslinieku vienība „Radigars” - lasīt vairāk

Publicēšanas datums: 2019. gada 30. decembris

„Bērzkroga” vācu kapi, Jaunsvirlaukas pagasts

Bet „Bērzkroga” vācu kapus Jaunsvirlaukas pagastā, nezinot precīzu to atrašanās vietu, visticamāk, atrast neizdosies. Jo šīs kapsētas vietā jau sen izaudzis ļoti biezs mežs. Tik biezs, ka vasarā dažviet cauri krūmāju biezoknim izlauzties ir gandrīz neiespējami. Un pilnīgi neiespējami ir kaut ko ieraudzīt un nofotografēt. Un tas viss, neraugoties uz to, ka kapsēta tika izveidota atbilstoši visiem zemes ierīcības un būvniecības noteikumiem jau 20. gadsimta sākumā un atklāta 1906. gadā. Tajā tika uzstādīti diezgan pompozi pieminekļi un kaltas metāla sētas, akmens kapakmeņi un krusti. Tomēr divi pasaules kari, revolūcija, repatriācija, valstiskās piederības maiņa un ekspropriācija nacionalizācija noveda pie tā, ka vietējo iedzīvotāju daļa, kurai šī kapsēta bija paredzēta, pilnībā izzuda. Bet palicējiem un no jauna ieceļojušajiem svešas kapavietas nebija vajadzīgas. Valsts pievēra acis, bet vietējie iedzīvotāji aizmirsa. It kā tās nemaz nebūtu bijis.

„Bērzkroga” kapi, Jaunsvirlaukas pagasts, 2019. gada jūlijs. Mežs aiz klajuma ir pamestie vācu kapi.

„Bērzkroga” kapi, Jaunsvirlaukas pagasts, 2019. gada jūlijs. Pamestie vācu kapi.

Vācu kapi pie luterāņu baznīcas Secē, Seces pagasts

Raksturīgs piemērs ir Seces ciema luterāņu baznīcas kapi Seces pagastā. Pēc tā, kā tie izskatās tagad, ir skaidrs, kam un kādam nolūkam tie tika izveidoti. Vienkārši un pieticīgi: vietējais vācu nacionālais nekropolis. Jā, netālu no galvenā reģionālā ceļa. Jā, blakus vietējai luterāņu baznīcai, kuras ķieģeļu un akmens ēka (bez torņa) tika uzcelta jau 1792. gadā. Jā, augstā kalnā, visiem labi redzama. Jā, tajā nav neviena vietējo latviešu vai citas tautības iedzīvotāja apbedījuma. Toties ir 273 vācu karavīru un, kaut kā tā sanācis, arī viena Krievijas armijas karavīra kapavieta — visi krituši Pirmajā pasaules karā. Un pat oriģināla piemiņas zīme, kas norāda uz šo konkrēto karavīru apbedījumu īpašo iezīmi. Lai gan šie karavīri cīnījās pret Krievijas impēriju Krievijas impērijas teritorijā.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Norāde pie ceļa.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Seces luterāņu baznīca.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Seces luterāņu baznīca uz kapsētas vārtu fona.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Kapsētas vārti.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Rekonstruētās kapsētas sienas fragments.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Metāla krusta fragments ar veltījuma uzrakstu.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Vācu armijas karavīru Pirmā pasaules kara militārais apbedījums.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Veltījuma plāksnīte militārajā apbedījumā.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2020. gada aprīlis. Veltījuma plāksnīte militārajā apbedījumā.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Vācu armijas karavīru Pirmā pasaules kara militārais apbedījums.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Veltījuma piemineklis militārajā apbedījumā.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada jūlijs. Vācu armijas karavīru Pirmā pasaules kara militārais apbedījums.

Izpētot kapsētu, mēs atradām senas kapakmens plāksnes fragmentu, kas izgatavots no balta zviedru kaļķakmens un kurā iegravēts ķeltu simbola — krusta — attēls. Pilnīgi iespējams, ka šis artefakts izgatavots pirms 200–300 gadiem.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2020. gada aprīlis. Ķeltu krusts uz kapakmens plāksnes, kas izgatavota no balta zviedru kaļķakmens.

Skatiet arī: Kapsētas mēdz būt dažādas...

Un pat Friedrichs Mālbergs (1824–1907) — vietējā skolotāja, dzejnieka, publicista, jaunlatviešu kustības dalībnieka, J. A. Alunāna, K. M. Valdemāra, K. J. Barona, K. K. Biezbārža un M. E. Kroģzemja līdzgaitnieka — apbedījums... It kā jau nekas briesmīgs, ka jaunlatvieši aicināja uz latviešu nacionālās pašapziņas atmodu un uz atbrīvošanos no vācu nacionāli vēsturiskā un ekonomiskā spiediena uz brīvību mīlošo latviešu nacionālo garu. Galu galā arī viņš piedzimis kā vācietis, bijis luterāņu draudzes aktīvists un 31 gadu mācījis pagasta bērnus. Tāpēc viņš ir pelnījis vietu šajā panteonā. Kaut arī nedaudz zemāk par pārējiem, atsevišķi, maliņā...

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Ceļš, kas ved pie jaunlatvieša Friedrichs Mālberga (1824–1907) kapa.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2020. gada aprīlis. Ceļš, kas ved pie jaunlatvieša Friedrichs Mālberga (1824–1907) kapa.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Pie viņa pieminekļa nokaltis koks, kas bija Friedrichs Mālberga (1824–1907) vienaudžs.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Friedrichs Mālberga (1824–1907) piemineklis.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Friedrichs Mālberga (1824–1907) apbedījuma vieta.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Friedrichs Mālberga (1824–1907) kapakmens.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Friedrichs Mālberga (1824–1907) kapa pieminekļa komplekss.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Dzejnieka un apgaismotāja Friedrichs Mālberga (1824–1907) apbedījuma vieta.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Piemineklis no Zviedrijas kaļķakmens ar melna granīta akmens plāksni Friedrichs Mālberga (1824–1907) apbedījuma vietā.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Friedrichs Mālbergam (1824–1907) veltītā pieminekļa aizmugure.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2019. gada augusts. Skats no kapsētas augšdaļas uz Friedrichs Mālberga (1824–1907) apbedījuma vietu.

Seces vācu kapi, Jaunjelgavas novads, 2020. gada aprīlis. Friedrichs Mālbergam (1824–1907) uzstādītais piemineklis.

Runājot par dubulto apbedījumu 20. gadsimta otrajā pusē, te apbedīti Jānis Baums (1884–1956) un Vilma Vaivads (1910–) — droši vien pārvācojušies vācieši. Tas, ka padomju vara atļāva apbedīšanu tieši šajā kapsētā, liecina, ka viņi, iespējams, bija īpaši aktīvi draudzes locekļi vai varbūt pat baznīcas kalpotāji. Savukārt pieminekļa stāvoklis liecina, ka mantinieku viņiem vairs nav un par kapavietu rūpējas draudzes locekļi.

Vācu luterāņu baznīcas kapsēta Secē, Seces pagastā, 2019. gada augusts. Piemineklis pēdējā kapsētas apbedījuma vietā.

Raksti plašsaziņas līdzekļos (noklikšķiniet)

Seces pagasts. Seces baznīcas kapsēta — lasīt vairāk

Publicēšanas datums: 23.12.2019.

Vaiteņu kapsētas vācu daļa, Vilces pagasts

Vēl pirms dažiem gadiem Vaiteņu kapsētas vācu daļa Vilces pagastā bija aizaugusi ar krūmiem un garu zāli. Turklāt teritorija, kas savulaik bija paredzēta tikai vācu apbedījumiem, aizņem vairāk nekā 2 ha un no kapsētas labiekārtojuma viedokļa ir ļoti labi iekārtota. Tika uzcelts kapsētas zvanu tornis, nolīdzināta, skaidri saplānota un ar zemes valni iezīmēta teritorija, kā arī uzstādīti divi kapsētas vārti. Turklāt, būdama aptuveni 200 metrus gara, kapsēta stiepjas gar galveno vietējo ceļu, kas neapšaubāmi vēl vairāk uzsvēra gan pašas vietas, gan to cilvēku nozīmību, kuri šeit atraduši savu pēdējo atdusas vietu.

Senākais no apzīmētajiem apbedījumiem datēts ar 1854. gadu, lai gan zvanu tornis, spriežot pēc tā saglabātības, acīmredzot uzcelts krietni vēlāk. Ēka atrodas pilnīgi apmierinošā stāvoklī; nesen tai nomainīts jumts, un objekts joprojām tiek izmantots atbilstoši tā sākotnējam nolūkam. Tas tiek izmantots bēru laikā kapsētas otrajā, mūsdienu daļā.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Kapsētas mūsdienu daļa.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Kapsētas vācu daļa.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Galvenā ieeja kapsētas vācu daļā.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Vārtu stabi kapsētas pretējā pusē.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Kapsētas vācu daļa.

Grūti pateikt, cik apbedījumu šeit savulaik veikts. Saglabājies ārkārtīgi maz pieminekļu, un lielākā daļa no tiem koncentrēti vidus sektorā, ceļam tālākajā pusē. Tomēr kaut kas ir saglabājies arī centrālajā daļā. Tāpēc rodas iespaids, ka padomju laikā kapsēta gar ceļu tika „iztīrīta”, tādēļ arī ir tik daudz brīvas vietas.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Kapsētas centrālā daļa.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Misiņa plāksnīte apbedījuma vietā.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Alvas plāksnīte uz metāla krusta.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Saglabājies piemineklis.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Saglabājušies pieminekļi.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Saglabājies metāla krusts.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Metāla krusta paliekas.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Kapsētas centrālā daļa.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Saglabājies pieminekļa metāla elements.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Kapsētas centrālā daļa.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Bij ušo apbedījumu paliekas.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Bij ušā apbedījuma paliekas.

Vaiteņu kapsēta, Vilces pagasts, 2019. gada oktobris. Kapsētas centrālā daļa.

Jaunu apbedījumu ir pavisam nedaudz, un tie visi atrodas vienuviet — kapsētas dienvidu stūrī. Vēl divas vai trīs kapavietas ir apzinātas, un tās laiku pa laikam tiek apmeklētas. Kā redzams fotogrāfijā, kāds ir atradis savu senču kapavietas. Taču LAIKS šeit ir apstājies...