No lat. effigies ‘attēls, veidols’, kr. эффигия; skulptūru kapakmens, skulpturāls mirušā atveidojums, kas izgatavots no akmens, koka, metāla. Mirušais tika atdarināts guļošs, nometies ceļos vai kājās stāvošs, ar maksimāli līdzīgu ārējo izskatu. Tāpēc jebkurš atveidojums ir mākslas darbs, to atļauties varēja tikai ļoti turīgi pasūtītāji.

Šis skulpturālais kapakmens ir spilgta viduslaiku Eiropas, bruņniecības kultūras zīme, pēc tā kā pēc fotogrāfijām pēta to laiku apbruņojumu un kaujas rīkus. Īpaši labi saglabājušies artefakti atrodami Anglijā, Itālijā, Spānijā, mazāk Francijā (jo tika iznīcināti Lielās revolūcijas laikā 1789.–1799. gadā).

Baltijas teritorija arī ietilpa Eiropas bruņniecības “interešu lokā”, taču efīģiju te gandrīz nav. Tallinas Doma katedrālē ir apskatāms vienkārtējs un pāra skulpturāls atveidojums, taču jāsaka, ka tie ir samērā vienkāršoti attēlojumi. Vēl viens atrodas Viļņas katedrālē uz Albrehta Gaštolda kapa. Latvijā šādu skulpturālu atveidojumu nav.

Interesanta detaļa: ar šādu nosaukumu (эффигия) tika dēvēta speciāli izgatavota lelle, kas attēloja nelaiķi pilnā augumā. Lelli izgatavoja no materiāla, salmiem, ādas un pat vaska. No šīs tradīcijas izveidojās mūsdienu vaska figūras. Šo lelli apstāvēja, apglabāja, publiski izrādīja uz atvadām. Lelli pat sodīja, ja nebija iespējams sodīt pašu noziedznieku. Tas nozīmēja, ka šāda veida darbības apgrūtinās prototipa dzīvi. Vai tas neko jums neatgādina?