Kapsētas ēka ar telpu zārkam vai izvietota atsevišķi. Vienas ģimenes locekļu kopīga kapa vieta ir kapliča. Krievu valodā ir precīzs termins усыпальница, taču latviešu valodā atbilstoša jēdzieniska ekvivalenta nav.

Atšķirībā no mauzoleja kapu velves ir ievērojami mazākas, un turīgi pasūtītāji to varēja atļauties. Šī tradīcija bija ļoti izplatīta Eiropā un nonāca līdz Latvijas teritorijai 18.–19. gadsimtā. Senākas šāda veida būves mums vēl nav izdevies atrast.

Visspilgtākais piemērs ir bijušie Rīgas Lielie kapi (agrāk Vecvācu kapsēta), kuru teritorijā tagad ir parks. Šeit atrodas desmitiem kapu velvju, kas piederēja pazīstamiem muižniekiem. Tā kā šī vieta atrodas gandrīz mūsdienu Rīgas centrā, internetā var atrast pietiekami informācijas.

Kas attiecas uz Jelgavu, tad līdz Otrajam pasaules karam pilsētas kapos (tagad Alunāna un Dzelzceļa parki) arī bija atrodami šie kapu pagrabi, bet pēc šo kapsētu likvidēšanas vienīgās kapu velves drupas saglabājušās Zanderu kapos.

Līdz mūsdienām labi saglabājusies kapu velve atrodas Strupdegunu kapos.

Vēl vienas kapu velves atrodas Sesavas kapos pie luterāņu baznīcas, kas celta viena no grāfu Medemovu dzimtas pārstāvja apbedīšanai.

Latvijas pašu lielāko un pompozāko 19. gadsimta sākuma kapu velvju paliekas iespējams apskatīt Bīriņos. Tās atrodas bijušajā baronu fon Pistoļkorsu pils parkā. Pēdējo 100 gadu laikā šīs kapu velves netika izmantotas, ir pilnībā izlaupītas un tuvu galīgai iznīcībai.