Gr. burtiski ‘gaļu aprijošs’; apbedījuma būve, visbiežāk akmens, rotāts ar izgrebumiem, zārks. Bija paredzams, ka līķim ir jāizžūst, savukārt skeleta paliekas un pats sarkofāgs saglabāsies ilgāku laiku. Ar laiku tā sāka saukt pompozus metāla, pēc tam arī koka zārkus.

Jelgavā ir unikāla, pasaules mēroga vēsturiska vieta – Kurzemes hercogu kapliča Jelgavas pilī. Te var redzēt 16.–18. gadsimta 21 metāla sarkofāgu.

Savukārt tuvākie akmens sarkofāgi jāmeklē Tallinā, Doma baznīcā. Tur atrodas feldmaršala Oto Vilhelma Ferzena (1623–1703), zviedru pulkveža un diplomāta Ponta Delagardi, viņa dzīvesbiedres un citu augstmaņu apbedījuma vieta.

Viens akmens sarkofāgs atrodas Viļņā, tajā glabājas sv. Kazimira mirstīgās atliekas. Rīgā akmens sarkofāgu nav, toties ir klasisks koka ēģiptiešu sarkofāgs – 3000 gadu sens. Apskatīt to kopā ar mūmiju var mākslas muzejā “Rīgas birža”.