Vēsturiski Kaupo (?–1217) personība ir ļoti neviennozīmīga un izraisa daudzas diskusijas. Taču pats fakts, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par viņa ieguldījumu lībiešu tautas vēsturē, jau liecina, ka no viņa domām un lēmumiem bija atkarīgs daudz kas un daudzi. Tātad noteiktā vēstures posmā viņam patiešām bija iespēja ietekmēt notikumus. Un te jau var uzdot jautājumu – kā viņš to darīja?

Patiesībā ziņu par Kaupo, tāpat kā par notikumiem pirms 800 gadiem, ir saglabājies ļoti maz. Turklāt šī informācija nav īpaši ticama un daudzējādā ziņā pati sev pretrunā. Pat Kaupo nāvējošais ievainojums kaujā ir aprakstīts divos dažādos variantos un dažādos laikos. Arī viņa dzimšanas vieta nav precīzi zināma. Tāpēc ikviens var pats izvēlēties, kam ticēt.

Mēs savukārt vēlamies dalīties ar informāciju, kas ir mūsu rīcībā un ko guvām braucienā uz Krimuldu 2023. gada katoļu Pūpolsvētdienā.

Pirmkārt, mums izdevās apmeklēt pašu Krimuldas baznīcu, zem kuras – pēc nostāsta – tika apglabāti Kaupo pelni. Protams, tā vairs nav tā pati ēka, kas šajā vietā atradās 1217. gadā. Taču šeit svarīgs ir simbolisms un tēlu nozīmība. Un kas gan nozīmības ziņā var līdzināties Visvarenā Dieva namam? Un grēcīgas un nogurušas dvēseles dusai? Tāpēc, ja jautātu mūsu domas, kur patiesībā varēja būt apglabāti lībiešu „... gandrīz karaļa” pelni, kurš jau dzīves laikā piedzīvoja visu savu radinieku lāstus un neizpratni, – Dieva namā vai svētvietā-kapos, starp ļaudīm, kas no viņa baidījās, viņu nosodīja un viņam pakļāvās... mēs izvēlētos namu.

Otrkārt, mēs ieraudzījām Kaupo veltīto piemiņas zīmi, kas uzstādīta 2001. gada 22. septembrī un ir tēlnieces Gaidas Grundbergas darbs (Gajda Grundberga / 29.12.1928–07.09.2021).

Piemineklis izgatavots no laukakmens, kas lielākoties ir melnā un ļoti tumši pelēkā krāsā, un tā kopējā masa ir apmēram viena tonna. Turklāt apstrādātas un iegravētas ir akmens priekšējās un labās sānu daļas virsmas. Savukārt pieminekļa aizmugurē bareljefa tehnikā attēlots karavīra vairogs un no tā apakšas izvirzītas šķēpu smailes.

Pats teksts ir rindas no Indriķa hronikas, kurā vēstīts par Kaupo nāvi, par to, ka viņš visu savu īpašumu nodevis katoļu Baznīcai, un par viņa pelnu apbedīšanu Kubeselē (tagadējā Krimuldā). Savukārt veltījumā pieminekļa labajā pusē viņš nosaukts par „Turaidas lībiešu valdnieku (vadoni) Kaupo (*?–1217)”.

Pastāv vēsturiskas liecības, kas 19. gadsimta vidū pierakstītas no vietējo iedzīvotāju vārdiem, ka Kaupo pelni ir apglabāti tieši šajā vietā. Ir pat veikti pētījumi, kas parādījuši, ka tur patiešām kādreiz kāds bijis apbedīts. Taču nekādi pierādījumi tam, ka tas būtu bijis tieši Kaupo apbedījums, netika atrasti.

Cita lieta, ka šķietami šajā vietā tika apbedīti tie lībiešu pils-apmetnes kopienas locekļi, kuri bija pieņēmuši kristietību; šī apmetne atradās vietā, kur, iespējams, jau 1775. gadā tika uzcelta mācītājmāja. Un tas ir visloģiskākais pieņēmums.

Interesanti, ko paši latvieši atbildētu uz jautājumu par to, ko latviski nacionālu viņi saskata šajā artefaktā? To, ka tas ir tieši artefakts vai mēģinājums to radīt, uzskatāmi ilustrē mūsu publicētā fotogrāfija. Un arī datums, kad ar šo automašīnu atbraukušie cilvēki apmeklēja šo vietu. Jo, piekritīsiet, tiem, kuri deklarē savu interesi par šāda veida informāciju, ir savi specifiski jautājumi un atbildes par procesiem, kas notiek sabiedrībā...

Uzrakstos uz pieminekļa citētas rindas no vēsturiskām hronikām, ko sastādījuši un izplatījuši vācu hronisti. Tātad – no vāciešiem pieņemama skatpunkta. Jo, piekritīsiet, ja būtu pastāvējušas lībiešu autoru sastādītas vēsturiskas hronikas, tajos laikos notikušie notikumi tiktu aprakstīti no pavisam citām pozīcijām. Un arī šo notikumu vērtējumi skanētu pilnīgi citādi... Bet šeit mēs redzam valdnieka vai vadoņa titulu („valdniekam...”). Un zobenu, kas ir varas spēka simbols un ļauj valdniekam rīkoties ar savu vārdu, mantu un īpašumu tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu...

Ko tad Kaupo izdarīja pirms savas nāves? Pastāv versija, ka viņš labprātīgi un oficiāli uzdāvināja visu, kas viņam bija un kas viņam piederēja, katoļu Baznīcai. Un, ja šo jautājumu aplūko, ņemot vērā šo versiju, tad mūsdienās dzīvojošajiem pamatiedzīvotāju pēctečiem būtu jāpatur prātā: viņu senču zemes kopā ar visu, kas uz tām aug un atrodas to dzīlēs, varēja būt UZDĀVINĀTAS ienācējiem iekarotājiem. PILNĪGI oficiāli un uz šodienai pilnīgi LIKUMĪGA pamata. Jo Kaupo bija etnisks lībietis un vietējā hierarhijā bija augstākais valdnieks, vecākais. Turklāt viņu nebija iecēluši ienācēji iekarotāji, bet gan ievēlējuši paša radinieki. Tātad vēlāk viņš rīkojās viņu vārdā un ar viņu piekrišanu...

Iznāk, ka Kaupo tik nicīgi un bezatbildīgi izturējās pret savu pēcnācēju likteni, tik maz uzticējās viņu saprātam un praktiskumam, ka jau iepriekš viņiem atņēma pašu iespēju pieņemt jebkādus citus lēmumus, izņemot bezierunu pāriešanu vāciešu protektorātā...

Iznāk, ka pamatiedzīvotāji, ja būtu vēlējušies, varēja aiziet no šīm zemēm un tādējādi saglabāt savu dzīvību un brīvību. Taču tas ir tikai teorētiski, jo viņiem vienkārši nebija, kurp doties. Un Vadoņa rīcība viņiem kļuva par spriedumu...

Turpmāk, kā zināms no vēstures, tie, kuri šādam stāvoklim nepiekrita, tika vāciešu iznīcināti, bet pakļāvušies novesti līdz vergu stāvoklim. Un lai kā vēsturnieki vērtētu iespējamo Kaupo un citu viņa piemēram sekojušo vadoņu rīcību, faktiski kādreiz pašpietiekamais lībiešu etnoss pārstāja eksistēt...

Turklāt, lai cik traģiski arī neveidotos lībiešu liktenis, par oficiālu un brīvprātīgu tagadējo dāvanas juridisko īpašnieku atteikšanos no viņiem pasniegtās dāvanas mēs neko neesam dzirdējuši. Gluži pretēji – ikreiz, kad tiek minēts Kaupo vārds, it kā garāmejot tiek pieminēts arī viņa varas statuss. Tātad arī tiesības šādas dāvanas dāvināt...

Piemēram, var minēt vēl vienu vēsturiski etnogrāfisku objektu, kas uzstādīts pašā Siguldas iebrauktuvē no Rīgas puses. Tas ir tā sauktais „Ķeizarkrēsls”, kas it kā saistīts ar Krievijas imperatora Aleksandra II vārdu. Taču, ja, neminot imperatora vārdu, pajautātu jebkuram garāmgājējam tūristam, kurš sēdējis šajā tronī – Krievijas imperators vai lībiešu vadonis –, tad divu dažādu viedokļu vienkārši nebūtu. Protams, tas ir lībiešu vadoņa tronis! (Un tālāk, kaut vai noklusēti, seko šāda spriedumu ķēde: izsenis šeit dzīvojuši tieši lībieši – lībiešu vadoņi vadījuši lībiešu ciltis – ciltis izsenis valdījušas pār šīm zemēm – lībiešu vadoņi darbojušies savu dzimtu vārdā – to, ko darījis lībiešu vadonis, atzīst visa dzimta – bet to, ko darījis Augstākais valdnieks, atzīst visi lībieši...). Un, tā kā no visiem lībiešu vadoņiem visvairāk zināms tieši Kaupo vārds, viss teiktais pirmām kārtām attiecas uz viņu.

Tēlniece neapšaubāmi zināja par vēsturnieku un etniski orientētu sabiedrisko darbinieku ļoti neviennozīmīgo attieksmi pret notikumiem, kas saistīti ar Kaupo personību. Vēl vairāk – iepazīstoties ar pašas G. Grundbergas radošo biogrāfiju, var pieņemt, ka viņa ļoti personiski uztvērusi zināmas viņa likteņa vēsturiskās kolīzijas. Un, izgatavojot pieminekli, viņa ne tikai piedalījās noteikta skatpunkta uzturēšanā par viņa vēsturisko mantojumu, bet zināmā mērā arī atkārtoja viņa pēcnāves ceļu. Un, aizejot no šīs pasaules, 2021. gada 10. septembrī viņa tika izvadīta tieši no Krimuldas baznīcas (jo sēru ceremonija taču arī tiek saukta par „izvadīšanu”). Un, spriežot pēc tā, kā sastādīti vēstījumi par šo skumjo notikumu, mēs domājam, ka pēc tam sekojusi kremācija... (nekrologs)

06.04.2023

• Indriķis no Latvijas
• Kubeseles pilskalns (Kubbesele) un Krimuldas baznīca
• Krimuldas luterāņu baznīca
• Surreja, ceļš uz Stokmoronas muižu
• Stokmoronas, Kremonas jeb Krimuldas labirinti, 1. daļa

Papildinājums

Mākslīgā intelekta tulkojums (oriģināls krievu valodā)