Ja jūsu mājā visu mūžu ir dzīvojis četrkājains draugs, tad attieksmi pret viņu var raksturot divos vārdos – ģimenes loceklis. Un kad iestājas skumjais atvadu brīdis... arī bērni raud... un atmiņas... Vārdsakot tiek nolemts visu rīkot ģimeniski.
Taču kā to izdarīt, ja Latvijā pašlaik ir tikai trīs dzīvnieku kapi. Pirmie parādījās Pierīgā, Babītē, un atrodas Liepājas šosejas otrajā kilometrā. Vēl dzīvnieku kapi ir Cēsīs un Liepājā. Visas pārējās dzīvnieku apbedījumu vietas ir stihiskas, līdz ar to – nelikumīgas.
Apglabāt mājdzīvnieku uz savas zemes neviens neliedz, bet jāievēro visi noteikumi un jāsaņem nepieciešamās atļaujas. Tas ir noteikts MK noteikumos Nr. 275, 22. punkts. Taču 22. punkta 7. apakšpunktā norādīts, ka apbedīšanas vietā aizliegts uzstādīt pieminekli, ja tā nav kapsēta.
Man nav ne jausmas, kā risināsit šo rēbusu, taču sakarā ar pieminekli ir konkrēti piedāvājumi:
- Tomēr tas ir dzīvnieks, tāpēc nekādu krustu.
- Viss jālabiekārto tā, lai nav katrreiz jādodas uz apbedīšanas vietu ar mērķi to sakopt.
- Cieņas apliecinājums ir nodots, taču apkārtējiem piemineklis nav jāredz. Pretējā gadījumā tas tur nepaliks, jo jūs ar savu attieksmi pret Muri esat skaitliskā mazākumā.
- Pēc laika, kad bērni ir visu sapratuši un nomierinājušies, kad atskārsme par notikušā neizbēgamību ir pieņemta, jānoņem piemineklis tā, lai būtu cienīgi un neaizvainojoši.
Citiem vārdiem sakot, mūsu Apbedīšanas nama „KORAD” kolektīvs ir piedzīvojis šādu zaudējumu – un lūk, kāda ir mūsu attieksme pret notikušo…
Savukārt šis ir principiāls risinājums: neliels laukakmens un ielīmēta plāksnīte ar lakonisku uzrakstu. Akmeņi ir dažādās formās ar nelielu iepulētu gravīras lauku. Neliels uzraksts, piemēram, „Draugam Reksim”. Šis elements absolūti imitē dārza skulptūru un var tikt atstāts tādā stāvoklī uz visiem laikiem. Uzrakstu pēc laika nav sarežģīti noņemt. Akmeni var vienkārši novietot jūsu mīluļa apbedījuma vietā.
Var iepriekš izgatavot nelielu pamatu un izvietot to 10 cm zem augsnes līmeņa. Piemineklis arī iepriekš jāapstrādā no apakšas tā, lai varētu tajā ielīmēt un nofiksēt armatūras tapu. Ar tapas palīdzību akmens „karāsies” virs augsnes 5–10 cm augstumā, kas ļaus bez traucējumiem nopļaut zāli – viss izskatīsies kā dārza skulptūra. Pēc laika akmeni kopā ar pamatu varēs ierakt vertikāli uz leju. Bērni ir pieraduši, vieta atmiņā paliks mūžīgi, piemineklis palicis tur, kur vajag.
Savukārt kas attiecas uz dzīvnieku kapsētu trūkumu Latvijā – neesam mēs tik nekulturāli. Tādu kapsētu visā pasaulē nemaz nav daudz. Pirmā dzīvnieku kapsēta tika izveidota 1896. gadā ASV. Pati populārākā atrodas Parīzē un saucas „Kapsēta suņiem” – tā funkcionē gan kā reāla kapsēta dzīvniekiem, gan arī kā muzejs zem klajas debess.
(citas publikācijas)Atjaunots 19. februāris 2020