Neliela tvertne, kaste, urna, aka, vieta mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā. Krievu valodā ir šī vārda sinonīms – КОСТНИЦА ‘kaulu kambaris’.

Tika pielietots, ja tradīcijas un ticība neļāva mirušo aprakt zemē, sadedzināt vai noslīcināt mirstīgās atliekas. Šis apglabāšanas veids tika pieņemts daudzās Ēģiptes, Ziemeļāfrikas, Indijas, Centrālamerikas, Austrālijas, Vidusāzijas, Vidusjūras un Centrāleiropas tautās.

Kā piemēru bieži min slavenās otrreizējās kaulu uzglabāšanas vietas Romā (Itālija), Kutna Hora (Čehija), Evora (Portugāle), Halštate (Austrija) un, protams, Parīzes katakombas (Francija), kurās aprakti 6 miljoni mirušo iedzīvotāju dažādos laikos.