MONTĀŽAS KVALITĀTE ir otrā obligātā jebkura KAPAKMENS KOMPLEKSA daļa. Un nav svarīgi, no kāda materiāla tiks uzbūvēts apžogojums vai izgatavots piemineklis – ja ir izjaukta detaļu uzstādīšanas vertikāle, ja netiek ievērotas salaiduma šuves, ja nav ievērotas horizontālās līnijas – izstrādājums zaudē izskatu un būs nepieciešams remonts. Ņemot vērā, ka apkārtējiem viss ir redzams, var nešaubīties, ka viņiem radīsies noteikts priekšstats par to, ko viņi redz. Un vispār nav loģiski – samaksāt 1–2 tūkst. eiro par kapavietas labiekārtošanu un pēc dažiem gadiem saņemt nogāzušos pieminekli. Ierindas celtnieku profesionālisms atstāj vēlēties ko labāku, taču arī projektu vadītāji bieži vien nepievērš pienācīgu uzmanību darba procesa organizēšanai tā, lai izslēgtu brāķi ražošanā. Un kāpēc gan, ja kvalitātes garantijas saistības nav jāuzņemas un ne par ko nav jāatbild. Diezgan bieži jādzird izteikumi par to, ka nav vērts pievērst uzmanību izstrādājumu kvalitātei, jo tas atspoguļojas izstrādājuma galīgajā summā. Ka mēs nebūvējam debesskrāpjus un ka nekas traģisks nevar notikt. Atmiņā ataust nekustamā īpašuma pārdošanas un būvniecības buma statistika, kad līdz 20% jaunbūvju neizgāja valsts pārbaudi un tika nolemti nojaukšanai par pieļautajiem pārkāpumiem būvniecībā. Un kaut kas liek domāt, ka tieši šo „šedevru” celtnieki parādās katru sezonu kapsētās.

Protams, traģisks vairs nekas nevar notikt, taču nervi no redzētā veselāki nekļūs. Jo kuram galu galā ir vajadzīgs uzstādītais piemineklis – tam, kurš aizgājis, vai tam, kurš palicis? Uzdodiet sev šo jautājumu un rīkojieties atbilstoši saņemtajai atbildei. Vēl piebildīšu, ka statistiski tehnoloģijas ievērošana uzstādīšanas darbos izmaksas palielina ne vairāk kā par 30%, taču pārbūve, rekonstrukcija var padārdzināt uz visiem 100%. Un tas tikai tāpēc, ka izgatavotājam trūkst laika, spēka, padoma un sirdsapziņas paveikt jau sākotnēji visu pareizi. Piemēram: zemes darbi jāveic, ņemot vērā iepriekšējos un nākamos apbedījumus konkrētajā teritorijā un ap to 0,5 m rādiusā. Pretējā gadījumā cietīs kopējais izstrādājuma veids un atsevišķas tā detaļas. Un tas darba brāķis, ko sākotnēji izdosies noslēpt no pasūtītāja objekta nodošanas brīdī, noteikti atklāsies pēc kāda laika.

Pamata fundaments var būt tikai lentveida, monolītais un nekāds cits. Saliekamie, fragmentārie pamati nevar tikt izmantoti to nepiemērotības dēļ. Šādi “pamati” neiztur augsnes kustīgumu un noteikti sadrups. Kopā ar izstrādājumu.

Apdares darbi prasa speciālu līmējamo virsmu sagatavošanu. Abu virsmu! Ja to neizdarīt, sekas 100% prognozējamas – mūsu laikapstākļos apdare atslāņosies. Uzdodiet šo jautājumu ražotājam un palūdziet izskaidrot, kā viņš piedāvā šo jautājumu atrisināt. Un kādas kvalitātes garantijas saistības uzņemsies. Šķiet, tas ir pašsaprotami. Taču atradās viens “gudrinieks” Āpšūtu kapos netālu no Staļģenes, kurš pārliecināja pasūtītājus par to, ka, uzstādot smiltīs ielu ietves apmali un uzlīmējot ar flīžu līmi virsū akmens apdari, šis “izstrādājums” būs diezgan stabils. Šim kapakmens pasūtītājam varu ieteikt vienu – atrast runātnīgo „meistaru” un piespiest uzstādīto darbu pilnībā pārveidot. Pretējā gadījumā pasūtītāju gaida spēcīga vilšanās.

Lūk, vēl viens nekvalitatīvas kapakmens uzstādīšanas piemērs, šoreiz Svētes kapos Svētes pagastā, netālu no Jelgavas. Tāds pats ietves apmales pamats kā fundaments, tādas pašas smiltis zem tām, tāda pati apdare.

Situāciju pasliktina augsnes virsmas nogāze, uz kuras uzstādīts izstrādājums un jau divi aizgājēji apglabāti kapa laukuma teritorijā. Redzams, ka notiek aktīvs izstrādājuma sabrukums: apdares detaļas jau ir atslāņojušās no betona; salaiduma šuves izirušas... Pats izstrādājums pakāpeniski slīd uz atkritumu izgāztuves pusi.

Domāju, ka pēc dažiem gadiem pasūtītājiem būs tikai viena izeja – PILNĪGA REKONSTRUKCIJA.

Patiesībā noslēpums ir vienkāršs – šim ražotājam nav atbilstoša aprīkojuma un darbinieku. Bet vienatnē veikt nepieciešamo darba apjomu viņš nav spējīgs – kamēr minstināsies, betons kļūs ciets. Turklāt šīs kapsētas atrodas tālu ārpus pilsētas – īpaši bieži nepiebraukāsi. Bet naudu gribās. Lūk, tāpēc arī jāsacer stāsti par to, ka pie visiem piedāvājumi ir dārgi, bet viņš „malacis”.

Te atkal jāatkārto: jautājums par kvalitātes garantijas saistībām mūsdienās nav pārmērība, bet gan norma. Pārliecināts par sevi izgatavotājs šādu garantiju dos, bet nedrošs – par to stipri padomās. Turklāt pasūtītājam rodas iespēja aizstāvēt savas intereses arī pēc kāda laika, jo šāda veida garantija ir spēkā vismaz divus gadus.

Turpinot tēmu par aktuālu KAPAKMENS KOMPLEKSA UZSTĀDĪŠANAS KVALITĀTES GARANTIJU, vēlreiz jāuzsver, ka šis jautājums ir ļoti būtisks. Kā ilustrāciju sniegšu šādu piemēru. Reti kurš zina, ka Jelgavas Baložu kapos virs grupas “Prāta Vētra” mūziķa Gundara Mauševiča kapa uzstādīts slavenā latviešu tēlnieka Gļeba Panteļejeva izveidots piemineklis. Kapavietas komplekss no gaiši pelēka zviedru granīta ietver pašu pieminekli, stilizētu kapakmeni un nožogojumu, kas izpilda vienlaikus arī informatīvo funkciju – uz tās kā uz papīra strēmeles uzrakstīts teksts. Šis teksts satur izteiktu filozofisku slodzi un pēc autora ieceres ir rūpīgi jāpēta. Tas nozīmē, ka arī nožogojums katru reizi tiks rūpīgi aplūkots. Tas pēc talantīgā tēlnieka nodoma viss ir tik precīzi izstrādāts. Bet reālajā dzīvē ir arī „profesionāļi” – pieminekļu uzstādītāji kapsētās, kuru uzdevums ir nodot skatītājam mākslinieka ieceri. Un viņi nodot… Uz šiem attēliem labi redzams, kā ir mainījies nožogojuma detaļu stāvoklis: salaiduma šuves izira, detaļas izkustējās no sākotnējās pozīcijas. Masīvās stūru nožogojuma daļas atrodas uz betona, kas veic fundamenta pamata funkciju.

Maz no tā, ka tas ir neestētiski, neprofesionāli un necienīgi pret visiem: gan pret vecākiem, gan pret monumenta pasūtītājiem, gan pret cienījamo tēlnieku, gan pret parastajiem skatītājiem... Tas ir bīstami arī pašam izstrādājumam, jo detaļas ir apstrādātas 45 grādu leņķī, un neuzmanoties tās var vienkārši atšķelties.

Ko darīt? Ir tikai divi varianti – samierināties vai:

1. Pilnībā demontēt nožogojumu.
2. Notīrīt javas šuvi no pamatnes puses un detaļu puses.
3. Izdarīt to, ko vajadzēja darīt uzreiz, – APSTRĀDĀT virsmu, lai tā ciešāk turētos ar līmēšanas masu.
4. Bet to, ko vajadzēja sākotnēji izdarīt OBLIGĀTI – pacelt pamatu virs augsnes virsmas un tādējādi izolēt šuves no pārmērīgas samirkšanas –, šobrīd bez kardinālas iejaukšanās vairs paveikt nevar. Ražojums zem kopējā svara nogūla gruntī, un šīs šuves atrašanās vieta ir zemāka par augsnes līmeni apkārt.
5. Savākt nožogojumu iepriekšējā vietā, vienlaikus notīrot un nepieciešamības gadījumā restaurējot sabojātās detaļas.

Un tagad retorisks jautājums: kurš šajā situācijā ir GALVENAIS? Jocīgi, bet kurš gan tas nebūtu – atnāks „meistari” uzstādītāji un visu sabojās.

Kārtējo reizi aizsākot tēmu par KAPAKMENS ANSAMBĻA KVALITATĪVU UZSTĀDĪŠANU, vēlos par piemēru paradīt mūsu darbnīcas un slavenā latviešu tēlnieka Ivara Feldberga kopdarbu.

Jelgavas Zanderu kapos 2018. gadā mums tika uzdots labiekārtot sen izmantotu ģimenes kapa vietu, kurā atradās ļoti vecs betona nožogojums, divi nelieli pieminekļi un veci betona kapakmeņi. Pēc pilnas betona demontāžas un utilizācijas tika ieliets jauns betona pamats, paredzot demontēto pieminekļu atpakaļuzstādīšanu, pulētā granīta nožogojuma ierīkošanu un skulptora I. Feldberga izveidotā jaunā pieminekļa uzstādīšanu. Turklāt tika uzstādītas mūsu izdomātas, no viena pulētā granīta ekskluzīvi izgatavotas tieši šim memoriālam kapakmens plātnes un nožogojums. Kā dekoratīvs uzbērums laukuma teritorijā tika izmantotas sīkfrakcijas zviedru kaļķakmens pelēki smilškrāsas šķembas.

Veiksmīgi uzstādītais pretējā stūrī “jaunais” piemineklis, bez šaubām, ir izrotājis kopējo kompleksa kompozīciju, informatīvi līdzsvarojis to un noteicis kopskata vertikālo virzību.

Sirsnīgi apsveicam izstrādājuma pasūtītājus ar labu iegādi un garantējam firmas piecu gadu visa kapakmens kompleksa apkalpošanu. Atsevišķa pateicība Meistaram par uzticību un sadarbības pieredzi. Ļoti patīkama sadarbība.