Mūsdienu izpratnē kaps ir apbedījuma vieta. Kapā var tikt apbedīts mirušā ķermenis, viņa mirstīgās atliekas vai pat pelni pēc kremācijas. Turklāt mums tradicionāli kapu rok augsnē atbilstoši sanitārām normām. Vikipēdijā publicēta informācija par to, ka senajos laikos kaps pirmām kārtām asociējās ar tādu jēdzienu kā „kapa pakalns”, kurš visbiežāk bija vienīgais nesenā apbedījuma galvenais orientieris. Lai pakalns pastāvētu pēc iespējas ilgāk, atgādinot par to, kas te apglabāts, virs dižciltīgo radinieku un karotāju kapa uzbēra mākslīgu akmens kalnu – kurgānu, dažreiz pat vairāku metru augstumā. Turklāt V. Dāla „dzīvās krievu valodas vārdnīcā” krievu vārdam могила (kaps) līdzās ir viensaknes vārds могутник (‘varētājs’) – tas, kurš kaut ko „varēja, spēja, pārspēja…”. Tāpēc var pieņemt, ka sākotnēji vārds „kaps” krievu valodā nozīmēja kritušo karavīru, spēkavīru un varoņu apbedīšanas vietu. Bet ar laiku arī visu pārējo kapavietu.