NEKROPOLISTIKA – vēstures nozare, kas pēta kapus (nekropoles).

NEKROPOLE (gr. ‘mirusī pilsēta’) – lielas kapsētas, kapi un masveida kapu vietas.

NEKROLOGS (gr. ‘miris / vārds’) – publikācija par kāda nāvi, minot mirušā dzīves datus un nodarbošanos; Harona iesauka sengrieķu mitoloģijā – mirušo pārcēlājs pāri pazemes valstības upēm līdz Aīda vārtiem.

NEKROFILIJA – slimīga tieksme uz visu mirušo, trūdošo un uz iznīcību. Tostarp seksuāla kāre uz mirušo, bet ne vienmēr.

NEKROMANTIJA – pareģošanas veids, izsaucot mirušo garus dažādiem mērķiem.