Žurnālu raksti
Mākslinieks Johans Heinrihs Baumanis (09.02.1753–29.07.1832)
Savulaik Baltijā ļoti pazīstamais animālists Johans Heinrihs Baumanis (Johann Heinrich Baumann, turpmāk — J. H. B.) dzimis Mītavā (Jelgavā) dižciltīgā vācu ģimenē, kuras senči bija ieceļojuši no Prūsijas. Viņa tēvs Joahims Baumanis (Joachim Baumann, 1712.09.01.–1759.01.01.), cēlies no Kēnigsbergas, dzimis tagadējā Lietuvas Klaipēdā, bija luterāņu mācītājs un vēlāk Kurzemes luterāņu baznīcas superintendents. Viņš bija precējies ar Durbes luterāņu mācītāja Dītriha Štāvenhāgena (Dietrich Stavenhagen, 1680.11.21.–1750.05.06.) meitu, kura Kurzemē bija ieradusies no Meklenburgas apgabala Vācijā. Viņas vārds bija Šarlote (Charlotte, 1718, Durbe – 1801.07.04., Salvena), un viņa piederēja pie pazīstamās pomerāņu Štāvenhāgenu dzimtas astotās paaudzes, kuras izcelsme izsekojama vismaz kopš 1470. gadiem.
28. 04. 2026
Lasiet vairākAr Friča Brīvzemnieka vārdu saistītās piemiņas vietas
1997. gadā Rīgā par godu Fricim Brīvzemniekam (lat. Fricis Brīvzemnieks) tika uzslieta koka piramīda. Tas nav piemineklis, ne kenotafs un pat ne... Ne kas? Tad nu visu pēc kārtas.
10. 03. 2026
Lasiet vairākLatviešu literatūras vēsturnieks Teodors Zeiferts
Latviešu literārā mantojuma pētnieks, dzejnieks, rakstnieks, žurnālists Teodors Zeiferts visplašāk pazīstams kā apjomīgā pētījuma „Latviešu rakstniecības vēsture“* autors, kas nāca klajā 1922.–1925. gadā un tika atkārtoti izdots 1993. gadā, jau atjaunotās neatkarības laikā.
24. 02. 2025
Lasiet vairākJānis Kristaps Čakste 01(14) 09.1859 – 14.03.1927
Viņš ir viens no populārākajiem mūsdienu Latvijas vēsturiskajiem tēliem, kura dzīvesgājumu detalizēti aprakstījuši daudzi pētnieki. Un tāpēc mums atliek vien apkopot šobrīd brīvpieejā esošo mūs interesējošo informāciju.
17. 01. 2025
Lasiet vairākDora Stučka (dz. Pliekšāne / 27.08.1870 – 09.05.1950)
Jaunākā meita Krišjāņa un Dorotejas Pliekšānu ģimenē, Jāņa Pliekšāna vecākiem, kurš plašāk pazīstams ar pseidonīmu Jānis Rainis (11.09.1865 – 12.09.1929). Pirmās Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības vadītāja (17.12.1918 – 13.01.1920) Pētera Stučkas (1865–1932) sieva un līdzgaitniece revolucionārajā darbībā. Viņi salaulājās Daugavpilī 1897. gada 28. aprīlī.
30. 12. 2024
Lasiet vairākNeatkarīgās Latvijas vadītāji (1917–1940)
Uzreiz izteiksim pieņēmumu, ka Latvijas Republikas pirmo prezidentu biogrāfijas ir viena no visvairāk pētītajām vēstures tēmām. Tiesa, ja šādai izpētei pieiet kaut nedaudz kritiski, uzreiz kļūst pamanāms, ka visi autori pārpublicē praktiski vienus un tos pašus faktus un to interpretācijas.
09. 09. 2024
Lasiet vairākJānis Rainis (Jānis Krišjānis Pliekšāns) 30.08(11.09.).1865–12.09.1929
Viena no nozīmīgākajām un tajā pašā laikā pretrunīgākajām figūrām pirms pusotra gadsimta tapušajā latviešu NĀCIJĀ ir dzejnieks, dramaturgs, literāts, revolucionārs un viens no sociāldemokrātiskās kustības dibinātājiem Latvijas teritorijā Jānis Pliekšāns jeb Rainis.
04. 09. 2024
Lasiet vairākPiemineklis jaunlatvieša Jura Alunāna apbedījuma vietā
Nāves 160. gadadienā.
No visiem jaunlatviešu liberāli progresīvās kustības dibinātājiem Juris Alunāns aizgāja mūžībā pirmais no saviem biedriem, nesasniedzis pat 32 gadu vecumu. Ņemot vērā visus apstākļus, viņu apglabāt varēja tikai tuvinieki, un tas nozīmē, ka tieši viņi pieņēma lēmumu par to, kā tam jānotiek.
Tā kā pagājis ilgs laiks, nav saglabājusies ticama informācija par to, kā viss notika patiesībā, un vienīgās tiražētās, fragmentārās latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna (Pēteris Jūlijs Ādolfs, 1848–1912), Jura Alunāna brāļadēla, atmiņas, kas pierakstītas 46 gadus pēc paša notikuma, ī
13. 02. 2024
Lasiet vairākLatviešu simboli, kuri saistīti ar Krišjāņa Barona vārdu
Nebūtu pārspīlēti teikts, ka, ja mazajā Latvijas valstī izskan vārds “Barons”, tad ikviens apzinīgs iedzīvotājs atbildēs, ka zina šo vārdu. Un jebkurš pieaugušais latvietis kaut ko piebildīs par dainām vai jaunlatviešiem. Visticamāk, tālāk par to, intervējamā zināšanas netiks izplatītas... Taču ar to ir pilnīgi pietiekami, lai projekts “Barons” tiktu atzīts par populārāko reklāmas projektu neatkarīgajā Latvijā. Reklāmdevēju sava veida biznesa sapnis, ko daudzi cenšas izmantot...
Šīs reklāmas lietotāju saraksta augšgalā, kā pienākas, ir pati valsts. Tas ir gluži loģiski, jo...
03. 01. 2024
Lasiet vairākUn kāpēc piramīda?
Piramīda - un Latvija... Šķiet, ka te varētu būt kaut kas kopīgs. Piramīda - un Ēģipte, Meksika, Dienvidamerika, Ķīna... Bet Latvija...
Ko mēs zinām par piramīdu īpašībām? Proporcionāli izstrādātā un pareizi orientētā piramīdā rodas enerģijas plūsmas, kas, savukārt, noved pie ierasto telpas-laika raksturlielumu izmaiņām, veidojot zonas ar nenormāli izmainītām materiālu īpašībām un neparasti notiekošiem procesiem. Turklāt piramīdu būvētāji mūsu uzskaitītajās pasaules daļās zināja par šīm piramīdu īpašībām un apzināti radīja šos efektus. Bet šeit jau jautājums nonāk ezotērikas...
27. 12. 2023
Lasiet vairākLīvu vadonis Kaupo – "... līvu vecākais, gandrīz karalis..."
Vēsturiski Kaupo (?–1217) personība ir ļoti neviennozīmīga un izraisa daudzas diskusijas. Taču pats fakts, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par viņa ieguldījumu lībiešu tautas vēsturē, jau liecina, ka no viņa domām un lēmumiem bija atkarīgs daudz kas un daudzi. Tātad noteiktā vēstures posmā viņam patiešām bija iespēja ietekmēt notikumus. Un te jau var uzdot jautājumu – kā viņš to darīja?
06. 04. 2023
Lasiet vairākKrišjāņa Barona nāves 100. gadadienai
Piemiņas vietas Latvijā, kas saistītas ar Krišjāņa Barona (1835–1923) dzīvi un darbību
09. 03. 2023
Lasiet vairākZigfrīds Anna Meierovics (06.02.1887–22.08.1925)
Par pirmo neatkarīgās Latvijas Republikas ārlietu ministru uzrakstīts daudz laikrakstu rakstu; 2013. gadā iestudēts mūzikls (A. Kantānes-Ziedones librets); 2014. gadā sarakstīts biogrāfisks romāns; uzņemta dokumentālā, bet 2018. gadā pat arī spēlfilma. Tajā pašā gadā Tukumā Z. A. Meierovicam uzstādīts piemineklis. Vienlaikus internetā brīvi pieejamas ziņas par viņa radiniekiem un pēcnācējiem. Mēģināsim šo informāciju apkopot.
21. 01. 2022
Lasiet vairākPiemineklis grāfu Plāteru dzimtas kapenēm Krāslavā
Savādi, bet, ielūkojoties krievu un latviešu valodas internetā un interesējoties par grāfu Plāteru dzimtas vēsturi, kas Baltijā pazīstama jau kopš Livonijas ordeņa laikiem, no vienas puses, informācijas ir daudz: raksti, fotogrāfijas, saites uz dažādām liecībām. Taču, no otras puses, neviens nav veicis mērķtiecīgu izpēti, un visas publikācijas pēc būtības ir vienas un tās pašas informācijas pārrakstījumi. Turklāt bieži vien nepārbaudītas.
26. 03. 2021
Lasiet vairākBaronu fon Vulfu dzimtas vēsture no Gaujienas
Baronu fon Vulfu dzimta ir zināma kopš XVIII gs. sākuma, kad 1704. gadā ar Zviedrijas karaļa Kārļa XII pavēli dzimtas pamatlicējs Johans Vulfs (1663-1748) tika paaugstināts Livonijas muižnieku kārtā.
12. 02. 2021
Lasiet vairākKārlis Ferdinands Amenda (1771–1836)
Имя Карл Фердинанд Аменда (лат.Kārlis Ferdinands Amenda / нем.Carl Friedrich Ferdinand Amenda) в истории Латвии звучит совсем ''не громко''. Чаще всего о нём вспоминают специалисты в области истории Курляндии 18-19 в., а также постоянные жители городов Талси и Кандавы, с которыми неразрывно была связана судьба этого неординарного интеллигента.
05. 02. 2021
Lasiet vairākApbedījuma vietas fon Mēdemu dzimtas pārstāvjiem Sesavas kapos
Vēl viena kapliča-kripta atrodas Sesavas kapsētā, pie luterāņu baznīcas. Uz lieliski saglabājušā metāla krusta lasāms, ka tur apbedīti Marija Elizabeth von Medem (dzim. grāfiene von der Pahlen, 1778.09.18.-1837.04.04.) un viņas laulātais draugs Johann Friedrith Reichsgraf von Medem (1763.08.24.-1838.03.07.)
21. 01. 2021
Lasiet vairākGarlība Helviga Merķeļa apbedījuma vieta
Līvzemē dzimušais vācu izcelsmes rakstnieks un publicists Garlībs Helvigs Merķelis (1769-1850) Latvijas vēsturē ir ievērojama personība. Viņu atceras kā pārliecinātu cīnītāju par dzimtbūšanas atcelšanu Baltijā, rakstnieku, humānistu un apgaismotāju. Būdams luterāņu mācītāja dēls un nākdams no priviliģētas kārtas, viņš bija spiests nonākt atklātā pretrunā ar šo privilēģiju nesējiem, un personiski tas viņam nozīmēja nepieciešamību uz desmit gadiem doties "emigrācijā" uz Vāciju.
21. 01. 2021
Lasiet vairākJaunlatviešu apbedījuma vietas
Uzsākot raksta sagatavošanu par jaunlatviešu apbedījuma vietām, mēs veicām nelielu aptauju pazīstamu latviešu vidū vecumā no 25 līdz 55 gadiem par to, ko viņi zina un atceras par jaunlatviešu kustības vēsturi. Rezultāts izrādījās paredzams, tomēr pārsteidzošs: ne-ko. Pilnīgi neko. Un, ja par to, ka šādas vēsturiskas personības vispār ir pastāvējušas, zina visi, tad detaļas noskaidrot neizdevās. Uzvārdi Valdemārs, Alunāns, Barons vēl kaut kā izskan; ar tādiem jēdzieniem kā Atmoda, dainas, latviešu valoda vēl izdodas kaut cik operēt. Taču jēdziens „nacionālā vēsture” pilnībā saplūst ar jēdzienu „pasaules vēsture”, un te nonāk līdz pat komiskajam - sarunbiedri ir pārliecināti, ka šie jēdzieni ir identiski.
18. 02. 2020
Lasiet vairākTradīcijas ģimeņu un dzimtu apbedījumiem Latvijā
Var pieņemt, ka tradīcijas, kas saistītas ar ģimenes – dzimtas – radu apbedījumiem, ir raksturīgas visām nācijām un tautām, kuras spējušas pārdzīvot pirmatnējās kopienas stāvokli un piekopj mazkustīgu dzīvesveidu. Tā taču ir tik loģiska un saprotama vēlēšanās sajust vienotību ar savas dzimtas saknēm, senčiem un priekštečiem, kuri spējuši nodot dzīves un atmiņas stafeti saviem pēcnācējiem... Un latvieši šajā ziņā nav izņēmums.
10. 02. 2020
Lasiet vairākSatura beigas
Vairs nav lapas